Izlasīju gan oriģinālo Lāčplēsi (iepriekš esmu lasījusi kādas 3 reizes), gan libretu rokoperai. Pumpura Lāčplēsis tomēr mīļāks. Atšķirībā no dažiem citiem dzejā rakstītiem tekstiem šis tā raiti iet uz priekšu. Salīdzinājumam:(man personīgi) Raiņa valoda mēdz ķerties un neliekas tik plūstoša kā Pumpuram.
Ar Lāčplēsi cīnījos pamatskolas laikā. Klasē tikai es un viens puisis dabūjām labas atzīmes par ieskaiti - šī grāmata tomēr ir stilistiski par smagu hormonu pārņemtajiem un garlaikotajiem tīņu prātiem. Vidusskolā noteikti būtu vieglāk izlasīt. Stāsts man patīk, tomēr dzejas forma nav priekš manis.
Vēl par Lāčplēsi: Lāčplēša dzimšana un Lāčplēša hronika, Dzeja "Lāčplēsis", Uguns un nakts